Biedrība Arayn - Ebreju mūzika

Klezmers ir ebreju tautas instrumentālās mūzikas žanrs, kas kalpojis kā jestrs pavadījums dejotājiem kāzās, kā arī nozīmīgos godos un ebreju svētkos Austrumeiropā jau 16. gs.Vēsturiski klezmermūzika attīstījās teritorijās sākot ar Melno jūru līdz pat Baltijas jūrai, neizslēdzot Latgali, kurā pirmie ebreji apmetās 17.gs. vidū atvedot šo žanru arī uz šejieni. Emīls Melngailis Latvijas folklorists, kurš 20.gs. sākumā Latgalē un Lietuvā vāca ebreju melodijas un dziesmas, apstiprina, ka ebreju mūziku šeit zināja visi.

Muzikanti klezmeri savu instrumenta spēles prasmi nodeva no paaudzes paaudzē. Visbiežāk viņi nepazina nevienu noti, taču spēlēja izcili. Klezmera ansamblī varēja spēlēt pat piecpadsmit muziķi: vijole, klarnete, cimbala, kontrabass, trombons, trompete, armijas lielās bungas ar šķīvi – tie ir daži šim žanram raksturīgākie instrumenti.

Klezmera uzbūves pamatā ir viena motīva daudzkārtējs atkārtojums, kā jau deju mūzikā, katru reizi mainot instrumentāciju. Melodijas varētu raksturot kā tehniski sarežģītas – drīzāk instrumentālas nekā vokālas. Klezmera mūzika ir īpaša ar to, ka tā skan vienlaikus gan līksmi, gan smeldzīgi, tāpēc tā var atraisīt klausītāju uz trakulīgiem dančiem vai tieši otrādi – nodoties iekšējām pārdomām. Šī mūzikas specifika slēpjas pie citām tautām nesastopamās skaņkārtās. Gammas un skaņkārtas nāk no sinagogas liturģijas kantora dziedāšanas: ahava raba – re, mi bemol, fadiēz, sol, la, si bemol, do, re; un mi sheberakh – tā pati skaņu rinda tikai no skaņas do. Tajās vienlaikus var skanēt gan mažors, gan minors. Viss atkarīgs, uz kuru skaņu liek akcentus.

Plašāka informācija par klezmeru žanru :

Uzhasno_shumno_v_dome_Zilbermana.docx

https://www.youtube.com/watch?v=ZaPIfir3ZVM

sveta_kundish_katrina

katerina-molod.JPG

katerina-molodica.JPG

работа бадхена

Sonechka_na_balkone_stayala_-_Polnaja_partitura.pdf

Hora_de_la_munte-.mp4

hora_de_la_munte_C.pdf

Klaybt_Zikh_Tsunoyf_michael alpert.docx

vira lozinski.mp3